Pāriet uz lapas saturu
Latvijas Lauksaimniecības muzejs Latvijas Lauksaimniecības muzejs Latvijas Lauksaimniecības muzejs Latvijas Lauksaimniecības muzejs
Izvēlne
Atpakaļ
  • Par muzeju
    • Biļešu cenas
    • Muzeja krājums
    • Vēsture
    • Ziedojumi un dāvinājumi
    • Publikācijas un pārskati
      • Gada publiskie pārskati
      • Grafiskā identitāte
    • Trauksmes celšana
    • Projekti
    • Vakances
  • Ekspozīcijas un izstādes
    • Arkls
    • Biškopība Latvijā cauri gadsimtiem
    • Ciemos pie zemkopības ministra
    • Cilvēks un ūdens
    • Ienāc manā istabā
    • Krāsas muzejā
    • Kā izauga linu krekls
    • Latvijas lauksaimniecības inženierzinātnes speciālisti
    • Lauksaimniecības darba rīki un tehnika
    • Mazais vāģis sāk ripot
    • No grauda līdz maizei
    • Saimnieka lepnums, saimnieces gods
    • Sieru ēdu, pienu dzēru, sūkalās’i mazgājos
    • Svari un mēri
    • Uz mežu malku zāģēt
  • Piedāvājums
    • Muzejpedagoģiskās programmas
    • Piedāvājums jaunlaulātajiem
    • Muzeja ceļojošās izstādes
    • Virtuālās izstādes
    • Funkciju pakalpojumi
    • Nomas pakalpojumi
    • Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas"
  • Aktualitātes
    • Notikumu kalendārs
    • Jaunumi
    • Informatīvie materiāli
    • Galerijas
    • Sabiedrības līdzdalība
  • Kontakti
  • Par muzeju Apraksts par muzeju un lauksaimniecības vēstures liecībām.
    • Biļešu cenas Ieejas biļetes iespējams iegādāties uz vietas muzeja kasē.
    • Muzeja krājums Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājums.
    • Vēsture Latvijas Lauksaimniecības muzeja vēsture.
    • Ziedojumi un dāvinājumi Ziedojumi un dāvinājumi Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājumam.
    • Publikācijas un pārskati Publikācijas un pārskati par Latvijas Lauksaimniecības muzeja darbības jomu.
      • Gada publiskie pārskati Reizi gadā tiek sagatavots publiskais pārskats par muzeja darbības rezultātiem iepriekšējā kalendārajā gadā
      • Grafiskā identitāte Latvijas Lauksaimniecības muzeja grafiskā identitāte
    • Trauksmes celšana Trauksmes celšanas likums nosaka ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
    • Projekti Aktuālie un jau pabeigtie projekti.
    • Vakances Informācija par aktuālajām vakancēm un amatu konkursiem muzejā.
  • Ekspozīcijas un izstādes Muzejā aktuālās ekspozīcijas un izstādes.
    • Arkls Ekspozīcijā apkopoti arklu veidi, to klasifikācija, vēsturiskā izplatība un pielietojamība Latvijas teritorijā.
    • Biškopība Latvijā cauri gadsimtiem Ekspozīcija iepazīstina ar seniem biškopības darbarīkiem un tā inventāru, kā arī sniedz informāciju par bišu saimes dzīvi.
    • Ciemos pie zemkopības ministra Ekspozīcija ļauj ieskatīties zemkopības ministra darba ikdienā - autentiski iekārtotā kabinetā
    • Cilvēks un ūdens Tas ir „stāsts” par meliorāciju Latvijā un tās iekopšanas vēsturi!
    • Ienāc manā istabā Ekspozīcijā dažādi priekšmeti, kuri tika izmantoti virtuvē un sadzīvē pirms simts gadiem.
    • Krāsas muzejā Muzejā ir apskatāmas tautā iemīļotu mākslinieku gleznas, kas agrāk nekur nav bijušas izstādītas
    • Kā izauga linu krekls Ekspozīcijā apskatāmi visi linu apstrādes darba rīki, ieskaitot lielo tilta mīstīklu.
    • Latvijas lauksaimniecības inženierzinātnes speciālisti Tas ir stāsts par Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas (Baltijas MIS) izveidi un tās vadītājiem (A. Leppiks un J. Balsars).
    • Lauksaimniecības darba rīki un tehnika Jaunajai paaudzei muzeja eksponāti ļauj iepazīt, bet vecāka gada gājuma ļaudīm atpazīt un atcerēties tos darba rīkus un tehniku, ar ko ir strādāts gan apstrādājot zemi, lai iegūtu maizi, gan veicot smago linu apstrādes procesu.
    • Mazais vāģis sāk ripot Auto un traktoru modelīšu privātkolekcija dod unikālu iespēju vienuviet skatīt kā gadiem ejot attīstījušies un mainījušies automobiļi un traktori
    • No grauda līdz maizei Stāsts par no kokiem apaugušas zemes līdz smaržīgas maizes cepšanai.
    • Saimnieka lepnums, saimnieces gods Fotoizstādē iekļautas fotogrāfiju kopijas no muzeja krājuma, kurās attēloti zemnieka darba zirgi un saimnieces piena govis.
    • Sieru ēdu, pienu dzēru, sūkalās’i mazgājos Muzejā ir stāsts par vienu no svarīgākā pārtikas produkta ieguvi un apstrādi.
    • Svari un mēri Dažāda tilpuma, garuma un svara mēri, kas aptver laika posmu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 80. gadiem
    • Uz mežu malku zāģēt Ekspozīcija ļauj ieskatīties mežstrādnieku darba rīku kolekcijā.
  • Piedāvājums Aktuālie muzeja piedāvājumi
    • Muzejpedagoģiskās programmas Piedāvājam muzejpedagoģiskās nodarbības skolēniem lauksaimniecības tematikā
    • Piedāvājums jaunlaulātajiem Muzeja piedāvājums jaunlaulātajiem un kāzu viesiem
    • Muzeja ceļojošās izstādes Kultūras iestādēm ir iespēja deponēt muzeja ceļojošās izstādes par dažādā ar lauksaimniecību saistītām tēmām
    • Virtuālās izstādes Virtuālās izstādes piedāvā ieskatu zemnieka ikdienā dažādos gadalaikos no muzeja krājuma
    • Funkciju pakalpojumi Ar lauksaimniecības nozari saistītā muzeja funkciju pakalpojumi sniedz iespēju interesentiem apskatīt izstādes un ekspozīcijas, kas iepazīstina sabiedrību ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un popularizē materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.
    • Nomas pakalpojumi Ar lauksaimniecības nozari saistītā muzeja nomas pakalpojumi sniedz iespēju interesentiem nomāt muzeja telpas, teritoriju, muzeja krājumu (lielgabarīta vai mazgabarīta lauksaimniecības tehnika, krājuma priekšmeti), kā arī izmantot muzeja ekspozīcijas profesionālai filmēšanai un fotografēšanai, lai organizētu kultūras, kultūrizglītības, mācību seminārus,…
    • Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas" Ekspozīcija sniedz plašu informāciju par K.Ulmaņa devumu valsts tapšanā un attīstībā, kā arī dod iespēju saprast lauksaimniecības attīstības procesu 1918.-1940. gados.
  • Aktualitātes Ziņas par iestādes aktualitātēm.
    • Notikumu kalendārs Muzeja plānotie aktuālie notikumi un pasākumi
    • Jaunumi Aktuāla informācija, paziņojumi medijiem un nozares aktualitātes.
    • Informatīvie materiāli Muzeja vai ar muzeju saistīties informatīvie izdevumi.
    • Galerijas Muzeja notikumu fotogrāfijas un video galerijas.
    • Sabiedrības līdzdalība Iespēja iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties politikas veidošanas procesā un regulējumu izstrādē.
  • Kontakti
Aizvērt
Meklēt
Piekļūstamība

Piekļūstams saturs

Viegli lasīt

Fonta izmērs

Kontrasts

Vizuālie rīki

Citi uzstādījumi
Aizvērt iestatījumus
Aizvērt
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū divas bildes. Vienā divas sievietes ber kartupeļus kaudzē, otrā - kartupeļu kaudzītes paraugs uz koka paletes. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bilde - redzama sieviete, kura no groza ber kartupeļus kaudzē. Otrā aprakstošā daļa par kartupeļu audzēšanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa par kartupeļu audzēšanu brūnganos toņos. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bildē redzami cilvēki. Sieviete stāda kartupeļus, otra lasa kartupeļus stādīšanai no gubas, bet vīrietis zirga pajūgā gatavo vagas. Otrā aprakstošā daļa par stādīšanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa par agro kartupeļu audzēšanu brūnganos toņos. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa par agro kartupeļu audzēšanu brūnganos toņos. Fonā kartupeļi tuvplānā

Virtuālā izstāde “Ceļam godā kartupeli!” (1. daļa)

Kartupelis bija un joprojām ir viens no populārākajiem dārzeņiem. Tāpēc tika izveidota virtuāla izstāde vairākās daļās, kas veltīta tieši kartupeļiem un to audzēšanai.

Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma un fotogrāfija no izstādes “Kartupeli, kartupeli, kur ir tavi brāļi?”, kas Latvijas Lauksaimniecības muzejā bija apskatām 2023. gada rudenī.

Izmantotā literatūra no LLM krājuma: “Sētā un Druvā” nr.4 (1937), R.Roze “Kartupeļu audzēšana” (1943), “Dārzkopības un Biškopības Žurnāls” nr.4 (1938).

Latvijas Lauksaimniecības muzejā var apskatīt kartupeļu stādāmo mašīnu, kartupeļu racējus, kartupeļu dakšas, kartupeļu vagotājus.

  • 1. bilde

Ticējums vēsta – “Kad ievas zied, jāstāda kartupeļi; tad viņi labi paaugot”. Bet citā lasām “Kartupeļi jāstāda, kad ābeles beidz ziedēt”. Var vadīties arī pēc šāda ticējuma – “Ja kartupeļus stādot debesis ir ar lieliem mākoņiem, tad būs lieli kartupeļi”.

Ievziedu laiks ir klāt, mākoņainu dienu netrūkst, bet varbūt tomēr der ieskatīties kartupeļu stādīšanas un audzēšanas padomos? Tos esam apkopojuši no 30. un 40. gadu izdevumiem.

  • 2. bilde - kartupeļu audzēšana

“Pie mums kartupeļi viena no izplatītākajām lauku kultūrām, jo reti atradīsim saimniecību, kurā neaudzē kartupeļus.

Daudz kartupeļu kā uz laukiem, tā pilsētās patērē uzturam, daudz izbaro mājkustoņiem, sevišķi cūkām, bet ievērojamus daudzumus izlieto arī spirta un cietes (stērķeles) ražošanai.

Kartupeļi labāk padodas vieglās smilts un arī purva zemēs.

Smagās māla zemes kartupeļiem mazāk piemērotas. Tādās zemēs tie padodas tikai tad, ja tās ar apstrādāšanu un mēslošanu padarītas irdenas. Kartupeļi nemīl zemas vietas, kas cieš no mitruma.”

(No “Sētā un Druvā”, Nr.4, 1937.gada 13.maijā)

  • 3. bilde - kartupeļu audzēšana

“Ļoti liels iespaids uz kartupeļu ražām ir sēklai. Sēklas kartupeļu vērtīgums lielā mērā atkarīgs no to veselības stāvokļa. Sēklai jāņem pilnīgi veseli bumbuļi, nošķirojot visus iepuvušos un bojātos. Kartupeļi dažas dienas pirms stādīšanas jāiznes no pagraba un jāapžāvē vai arī jāuzdiedzē apgaismotā vietā. Saimnieciski par visizdevīgākiem uzskata vidējus (vistas olas lielumā) sēklas kartupeļus. Agrām šķirnēm jāņem lielāki sēklas kartupeļi kā vēlām, tāpat sausākā laikā un vieglākās zemēs jāstāda lielāki kartupeļi.

No agrākiem stādījumiem iegūstam augstākas ražas, labākas kvalitātes, lielākus un vairāk cietes (stērķeles) saturošus bumbuļus, tāpēc kartupeļus ieteicams stādīt ne vēlāk kā maija vidū.

Kartupeļi ir ļoti pateicīgi par rūpīgu kopšanu augšanas laikā. Nenogaidot sanākšanu, jācenšas ar rušināšanu un ecēšanu iznīdēt uzdīgušās nezāles.”

(No “Sētā un Druvā”, Nr.4, 1937.gada 13.maijā)

  • 4. bilde - stādīšana

“Kartupeļi stādāmi, kad zeme pietiekami iesilusi un mitruma ziņā kļuvusi vislabvēlīgāka stādījuma spēcīgai dīgšanai un nav jābaidās, ka asnu sanākšana iekritīs iespējamo salnu laikā. Vieglās zemes apžūst un iesilst vispirmās, tāpēc tur stādīšana iespējama agrāk. Turpretim smagākās un purva augsnās ar stādīšanu nedrīkst neapdomīgi pārsteigties. Slapjā un vēsā zemē izstādīti kartupeļi bojājas un zaudē dīgšanas sparu. Sakarā ar to novilcinās sanākšana, lauks paretinās un raža pazeminās. Bez tam gausas dīgšanas laikā laukā savairojas nezāles, kas savukārt prasa vairāk pūļu to apkarošanai. Stādīšanas laikā zemes temperatūrai jābūt ne mazāk par 9–10°C.”

(Agr. R.Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

  • 5. bilde - agro kartupeļu audzēšana

“Agro kartupeļu audzēšanā īpaša vērība piegriežama dēsta sagatavošanai. Tā jāuzsāk jau 4–5 nedēļas pirms to izstādīšanas laukā. Neapšaubāmi, arī šķirnes izvēlei liela nozīme. Šiem nolūkiem šķirnes jāizvēlas tikai visagrākās.

Atkarībā no izstādīšanas laika, jāuzsāk dēsta sagatavošana. Pirmos, visagrākos kartupeļus var izstādīt jau marta beigās vai aprīļa sākumā lecektīs. Šim nolūkam kartupeļi jāliek dīgt februāra beigās vai marta sākumā. Šis kartupeļu audzēšanas veids diezgan izdevīgs, ja dārzkopja rīcībā lecekts logi un vajadzīgie mēsli to apsildīšanai.

Laukā, dārzā kartupeļus var izstādīt atkarībā no laika, aprīļa beigās vai maija sākumā. Dēsts jāsāk gatavot 4–5 nedēļas iepriekš. No minētām šķirnēm atlasa vidēji lielos un veselos bumbuļus. Dažas dienas tos var sabērt gubās apvītēšanai, bet kad sāk knist, bumbuļi jāizliek pa vienam cieši viens pie otra lēzenās kastītēs un jānovieto tādā vietā, kur piekļūst gaisma.”

(P. Dindons “Agro kartupeļu audzēšana”, “Dārzkopības un Biškopības Žurnāls”, Nr.4, 1938)

  • 6. bilde - agro kartupeļu audzēšana

“Labās un dziļi izstrādātās zemēs kartupeļus var stādīt uz līdzena lauka 60 cm platās rindās 30 cm stādu no stāda. Iepriekš ar marķieri savelk vadziņas, kurās sadīgušos bumbuļus iestāda 8–10 cm dziļi. Zemākās vietās izdzen apm. 1 m platas vagas, uz kurām kartupeļus izstāda 2 rindās. Šis veids gan prasa vairāk darba. Pie apkopšanas jāraugās, lai kartupeļi neieaugtu nezālēs. Rindu starpas ik pēc 2 nedēļām jāuzirdina un kad laksti sasnieguši 10–15 cm garumu, tie jāaprauš ar zemi, to vēl 1–2 reizes atkārtojot.

Turpmākie darbi ne ar ko neatšķiras no parastās vēlo kartupeļu kultūras. Ja kartupeļi iestādīti ar spēcīgiem asniem, tad jau pēc 60–70 dienām iespējams vienu daļu ražas novākt. Pirmo reiz mazliet atrušina no lakstiem zemi un nolasa 3–4 kartupeļus no katra cera. Atlikušie turpina netraucēti attīstīties tālāk. Pēc 2 nedēļām novāc pārējos.”

(P. Dindons “Agro kartupeļu audzēšana”, “Dārzkopības un Biškopības Žurnāls”, Nr.4, 1938)

Piedāvājums
Publicēts: 02.05.2024.

Dalīties ar šīs lapas saturu!

Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads