Pāriet uz lapas saturu
Latvijas Lauksaimniecības muzejs Latvijas Lauksaimniecības muzejs Latvijas Lauksaimniecības muzejs Latvijas Lauksaimniecības muzejs
Izvēlne
Atpakaļ
  • Par muzeju
    • Biļešu cenas
    • Muzeja krājums
    • Vēsture
    • Ziedojumi un dāvinājumi
    • Publikācijas un pārskati
      • Gada publiskie pārskati
      • Grafiskā identitāte
    • Trauksmes celšana
    • Projekti
    • Vakances
  • Ekspozīcijas un izstādes
    • Arkls
    • Biškopība Latvijā cauri gadsimtiem
    • Ciemos pie zemkopības ministra
    • Cilvēks un ūdens
    • Ienāc manā istabā
    • Krāsas muzejā
    • Kā izauga linu krekls
    • Latvijas lauksaimniecības inženierzinātnes speciālisti
    • Lauksaimniecības darba rīki un tehnika
    • Mazais vāģis sāk ripot
    • No grauda līdz maizei
    • Saimnieka lepnums, saimnieces gods
    • Sieru ēdu, pienu dzēru, sūkalās’i mazgājos
    • Uz mežu malku zāģēt
  • Piedāvājums
    • Muzejpedagoģiskās programmas
    • Piedāvājums jaunlaulātajiem
    • Muzeja ceļojošās izstādes
    • Virtuālās izstādes
    • Funkciju pakalpojumi
    • Nomas pakalpojumi
    • Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas"
  • Aktualitātes
    • Notikumu kalendārs
    • Jaunumi
    • Informatīvie materiāli
    • Galerijas
    • Sabiedrības līdzdalība
  • Kontakti
  • Par muzeju Apraksts par muzeju un lauksaimniecības vēstures liecībām.
    • Biļešu cenas Ieejas biļetes iespējams iegādāties uz vietas muzeja kasē.
    • Muzeja krājums Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājums.
    • Vēsture Latvijas Lauksaimniecības muzeja vēsture.
    • Ziedojumi un dāvinājumi Ziedojumi un dāvinājumi Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājumam.
    • Publikācijas un pārskati Publikācijas un pārskati par Latvijas Lauksaimniecības muzeja darbības jomu.
      • Gada publiskie pārskati Reizi gadā tiek sagatavots publiskais pārskats par muzeja darbības rezultātiem iepriekšējā kalendārajā gadā
      • Grafiskā identitāte Latvijas Lauksaimniecības muzeja grafiskā identitāte
    • Trauksmes celšana Trauksmes celšanas likums nosaka ikvienam tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
    • Projekti Aktuālie un jau pabeigtie projekti.
    • Vakances Informācija par aktuālajām vakancēm un amatu konkursiem muzejā.
  • Ekspozīcijas un izstādes Muzejā aktuālās ekspozīcijas un izstādes.
    • Arkls Ekspozīcijā apkopoti arklu veidi, to klasifikācija, vēsturiskā izplatība un pielietojamība Latvijas teritorijā.
    • Biškopība Latvijā cauri gadsimtiem Ekspozīcija iepazīstina ar seniem biškopības darbarīkiem un tā inventāru, kā arī sniedz informāciju par bišu saimes dzīvi.
    • Ciemos pie zemkopības ministra Ekspozīcija ļauj ieskatīties zemkopības ministra darba ikdienā - autentiski iekārtotā kabinetā
    • Cilvēks un ūdens Tas ir „stāsts” par meliorāciju Latvijā un tās iekopšanas vēsturi!
    • Ienāc manā istabā Ekspozīcijā dažādi priekšmeti, kuri tika izmantoti virtuvē un sadzīvē pirms simts gadiem.
    • Krāsas muzejā Muzejā ir apskatāmas tautā iemīļotu mākslinieku gleznas, kas agrāk nekur nav bijušas izstādītas
    • Kā izauga linu krekls Ekspozīcijā apskatāmi visi linu apstrādes darba rīki, ieskaitot lielo tilta mīstīklu.
    • Latvijas lauksaimniecības inženierzinātnes speciālisti Tas ir stāsts par Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas (Baltijas MIS) izveidi un tās vadītājiem (A. Leppiks un J. Balsars).
    • Lauksaimniecības darba rīki un tehnika Jaunajai paaudzei muzeja eksponāti ļauj iepazīt, bet vecāka gada gājuma ļaudīm atpazīt un atcerēties tos darba rīkus un tehniku, ar ko ir strādāts gan apstrādājot zemi, lai iegūtu maizi, gan veicot smago linu apstrādes procesu.
    • Mazais vāģis sāk ripot Auto un traktoru modelīšu privātkolekcija dod unikālu iespēju vienuviet skatīt kā gadiem ejot attīstījušies un mainījušies automobiļi un traktori
    • No grauda līdz maizei Stāsts par no kokiem apaugušas zemes līdz smaržīgas maizes cepšanai.
    • Saimnieka lepnums, saimnieces gods Fotoizstādē iekļautas fotogrāfiju kopijas no muzeja krājuma, kurās attēloti zemnieka darba zirgi un saimnieces piena govis.
    • Sieru ēdu, pienu dzēru, sūkalās’i mazgājos Muzejā ir stāsts par vienu no svarīgākā pārtikas produkta ieguvi un apstrādi.
    • Uz mežu malku zāģēt Ekspozīcija ļauj ieskatīties mežstrādnieku darba rīku kolekcijā.
  • Piedāvājums Aktuālie muzeja piedāvājumi
    • Muzejpedagoģiskās programmas Piedāvājam muzejpedagoģiskās nodarbības skolēniem lauksaimniecības tematikā
    • Piedāvājums jaunlaulātajiem Muzeja piedāvājums jaunlaulātajiem un kāzu viesiem
    • Muzeja ceļojošās izstādes Kultūras iestādēm ir iespēja deponēt muzeja ceļojošās izstādes par dažādā ar lauksaimniecību saistītām tēmām
    • Virtuālās izstādes Virtuālās izstādes piedāvā ieskatu zemnieka ikdienā dažādos gadalaikos no muzeja krājuma
    • Funkciju pakalpojumi Ar lauksaimniecības nozari saistītā muzeja funkciju pakalpojumi sniedz iespēju interesentiem apskatīt izstādes un ekspozīcijas, kas iepazīstina sabiedrību ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un popularizē materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.
    • Nomas pakalpojumi Ar lauksaimniecības nozari saistītā muzeja nomas pakalpojumi sniedz iespēju interesentiem nomāt muzeja telpas, teritoriju, muzeja krājumu (lielgabarīta vai mazgabarīta lauksaimniecības tehnika, krājuma priekšmeti), kā arī izmantot muzeja ekspozīcijas profesionālai filmēšanai un fotografēšanai, lai organizētu kultūras, kultūrizglītības, mācību seminārus,…
    • Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas" Ekspozīcija sniedz plašu informāciju par K.Ulmaņa devumu valsts tapšanā un attīstībā, kā arī dod iespēju saprast lauksaimniecības attīstības procesu 1918.-1940. gados.
  • Aktualitātes Ziņas par iestādes aktualitātēm.
    • Notikumu kalendārs Muzeja plānotie aktuālie notikumi un pasākumi
    • Jaunumi Aktuāla informācija, paziņojumi medijiem un nozares aktualitātes.
    • Informatīvie materiāli Muzeja vai ar muzeju saistīties informatīvie izdevumi.
    • Galerijas Muzeja notikumu fotogrāfijas un video galerijas.
    • Sabiedrības līdzdalība Iespēja iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties politikas veidošanas procesā un regulējumu izstrādē.
  • Kontakti
Aizvērt
Meklēt
Piekļūstamība

Piekļūstams saturs

Viegli lasīt

Fonta izmērs

Kontrasts

Citi uzstādījumi
Aizvērt iestatījumus
Aizvērt
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa brūnganos toņos par kartupeļu novākšanu, sagatavošanu tirgum un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bilde - redzami vagā, viens otram blakus sasēduši kartupeļu lasītāji. Otrā aprakstošā daļa par kartupeļu novākšanu, sagatavošanu tirgum un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa brūnganos toņos par kartupeļu novākšanu, sagatavošanu tirgum un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa brūnganos toņos par kartupeļu novākšanu, sagatavošanu tirgum un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bilde - sieviete no groza ber kartupeļus kaudzē, fonā divi vīri ar traktoru atkrata kartupeļus. Otrā aprakstošā daļa par kartupeļu novākšanu, sagatavošanu tirgum un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū aprakstošā daļa brūnganos toņos par kartupeļu novākšanu un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bilde - sievietes no groza ber kartupeļus kaudzē, fonā kartupeļu racēji un vīrs ar diviem zirgiem atkrata kartupeļus. Otrā aprakstošā daļa par kartupeļu novākšanu un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bilde - redzami vagā, viens otram blakus sasēduši kartupeļu lasītāji. Otrā aprakstošā daļa par kartupeļu novākšanu un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā
Muzeja izstādes informatīvais stends. Vidū bilde - sievietes lasa kartupeļus toveros, aiz lasītājām vīrs ar diviem zirgiem atar kartupeļus. Otrā aprakstošā daļa par kartupeļu novākšanu un ieziemošanu. Fonā kartupeļi tuvplānā

Virtuālā izstāde “Ceļam godā kartupeli!” (2. daļa)

Turpinām iepazīstināt ar veicamajiem darbiem, kartupeļus audzējot. Kā noteikt kartupeļu gatavību, kad ir vislabākais laiks kartupeļu novākšanai, kādus kartupeļu racējus izmantot, kā organizēt darbus kartupeļu talkā – par to visu virtuālās izstādes “Ceļam godā kartupeli!” 2. daļā.

Virtuālās izstādes “Ceļam godā kartupeli!” 1. daļa piedāvā ieskatu tieši par kartupeļiem un to audzēšanu.

Publikācijā izmantotas fotogrāfijas un literatūra no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma - Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr. 18, 25. septembrī, 1938 un Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943.

  • 1. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Pie novākšanas var stāties, kad kartupeļu stādi izbeidz augšanu un bumbuļi pilnīgi ienākušies. Priekšlaikā novāktie kartupeļi sliktāk uzglabājas, to barības vērtība mazāka un arī izskats apdrāztās mizas dēļ nav diezcik patīkams, kam nozīme, pārdodot kartupeļus galdam. Par nogatavošanās laika iestāšanos var spriest kā pēc lakstiem, tā bumbuļiem. Pilnīgi ienākušies bumbuļi viegli atdalās no saknēm (stoloniem) un miza stingri turas klāt bumbuļiem. Tai pašā laikā laksti ir koši dzelteni vai jau nokaltuši un viegli izraujami no zemes, pie kam bumbuļi paliek zemē. Kartupeļu gatavība iestājas dažādā laikā, atkarībā no stādīšanas agruma, laika un zemes apstākļiem un galvenā kārtā šķirnes.

Kartupeļu augšanu priekšlaikus pārtrauc reizēm arī agrās rudens salnas, un tad gribot negribot novākšana, ja vien citi darbi to atļauj, jāizdara ātrāk.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

  • 2. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Pēc kartupeļu gatavības iestāšanās un, ja tas ir bijis vajadzīgs, lakstu novākšanas no lauka, var stāties pie kartupeļu rakšanas. Ir labi, ja rakšanai var izvēlēties saulainu vai vismaz vējainu dienu un kad zeme nav pielijusi. Izartie kartupeļi saulē un vējā apžūst, kas sekmē zemju nobiršanu un sausu un tīru kartupeļu salasīšanu. Tādi kartupeļi labi glabājas. Rokot, kad zeme slapja, sevišķi ja tas notiek mālainā zemē, ievācam mitrus, zemēm apķepušus un neizskatīgus kartupeļus, kuri ne tikai slikti glabājas, bet arī prasa daudz darba notīrīšanai pirms izlietošanas kā uzturam, tā lopbarībai un kā tirgus prece tiek zemu vērtēta.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

  • 3. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Lai piekļūtu kartupeļiem, tie no zemes vispirms jāizceļ. Izcelšanai lieto gan dakšas, gan spīļu arklu, gan speciāli šim nolūkam gatavotus izcēlājus. Strādājot ar dakšām, darbs ļoti mazražīgs, un to var atļauties varbūt tikai ģimeņu dārziņos. Kur ar kartupeļiem aizņemtās zemes platības lielākas, jārīkojas vismaz ar spīļu arklu. Spīļu arkls izcelšanas darbu neveic pilnīgi. Daļa kartupeļu paliek apslēpta zemē, protams, gan izcilātā, un lai tiem piekļūtu, ar rokām jāpārbīda lieli daudzumi zemes. Vispilnīgāk virs zemes kartupeļus izmet kartupeļu rokamās mašīnas, par kurām tagad jau var runāt kā par parastāko darba rīku kartupeļu novākšanā. Kartupeļu novākšana ar kartupeļu rokamo mašīnu no kartupeļu lasītājiem gan prasa lielāku piepūli, nekā ar spīļu arklu izcelto kartupeļu uzlasīšana, bet toties darba ražība ir nesalīdzināmi augstāka.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

  • 4. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Cik pilnīgi kartupeļu racējs veic savu uzdevumu, atkarājas no mašīnas tipa, tās nostādīšanas un mākas darbināt, zemes struktūras, lakstu lieluma un stāvokļa, rindu taisnuma, kartupeļu dziļuma utt. Ja kartupeļi atrodas nevienādā dziļumā, par ko atbildīgi stādītāji, mašīnu palaikam nostāda pārāk dziļi, kas stipri nogurdina zirgus, jo jāizmet lielāki zemju daudzumi. Bez tam kartupeļi tiek mazāk izšķiesti, vairāk apbirst zemēm, tā kā daļa paliek neuzlasīta. Nostādot lemesi par seklu, iespējama kartupeļu pārgriešana un atstāšana vagā. Līkas vagas apgrūtina mašīnas vadīšanu un bieži vien, kur vaga met asāku līkumu, tās sāni paliek neizarti. Nepilnīgi novākti laksti rada sadambēšanos, kas ne tikai kavē lasītājus darbā, bet arī bojā mašīnu, piem., ķepu lūšana. Ķepu asīšu vai kājiņu lūšana un ķepu zaru saliekšana bieži vien notiek akmeņainā zemē.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

  • 5. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Pie mums sastopamie kartupeļu racēji ir izklaidus metējas mašīnas. Izartie kartupeļi tiek izmētāti reti un, lai tos savāktu, uzlasītājam jāpārstaigā diezgan liela platība. Pēdējā laikā sāk parādīties mašīnas, kas kartupeļus neizšķiež, bet nogulda šaurākā vai platākā joslā mašīnai blakus vai aiz tās. Tas atvieglo ne tikai kartupeļu uzlasīšanu, bet nodrošina arī mašīnas nepārtrauktu darbību ar mazu cilvēku skaitu, jo izaršanu var izdarīt neatkarīgi no kartupeļu savākšanas.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

  • 6. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Kartupeļu novākšana ir viens no tiem darbiem kartupeļu audzēšanā, kas prasa visvairāk darba spēka. Kartupeļu audzēšanas atmaksāšanās būtu vēl lielāka, ja izdotos racionalizēt un varbūt pat vēl vairāk mechanizēt kartupeļu novākšanas darbu.

Kartupeļu novākšana parasti sākas septembra beigās. Raksturīga pazīme, kas norāda, kad kartupeļi rokami, ir tā, ka bumbuļi viegli atdalas no lakstiem. Velkot pie lakstiem bumbuļi paliek zemē. Nobriedušiem kartupeļiem neatdalās vairs virsējā, plānā miziņa un novārīti tie vairs nav ūdeņaini, bet miltaini. Laksti ir nokaltuši.

Kartupeļu izaršana ar spīļarklu izdarama cik tas vien iespējams, saulainā un vējainā laikā, tad tie ātri apžūst un pārziemojot mazāk bojājas. Tā kā kartupeļu novācamā laikā bieži uznāk nakts salnas, tad izart var tikai tik daudz kartupeļu, cik var dienā salasīt. Ar izaršanu nav jāsteidzas, ja paredzams lietus. Slapjā laikā lasīti un zemaini kartupeļi slikti uzglabājas, tāpēc tos pirms ieziemošanas ieteicams apžāvēt uz lauka.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

7. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Darba ražību kartupeļu novākšanā iespaido zemes īpašības, nezālainums, šķirne, lakstu lielums, bumbuļu raža un daudzi citi apstākļi. Ja zeme slapja, ķitīga un stipri nezālaina, tad mašina slikti to izšķiež un daudzi kartupeļi paliek velenā. Darba ražība kartupeļu lasīšanā ir zema un neskatoties uz to daudz kartupeļu paliek zemē. Tāpēc, lai paceltu darba ražību kartupeļu novākšanā, tad jau iepriekš jāgādā par to, lai zeme būtu tīra no nezālēm. Nezāles kartupeļu laukā nenākas grūti apkarot ar vairākkārtīgu kartupeļu rušināšanu augšanas laikā.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

8. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Darba ražība kartupeļu novākšanā lielā mērā atkarājas no lakstu lieluma un no tā, vai tie novākti, vai nav. Ja laksti ir lieli, tad tie iepriekš jānopļauj. Lieli laksti sablīvējas kartupeļu rokamā mašīnā un spīļarklā, sadzenot zemi lielos blāķos un mašina ir jāapstādina un jāiztīra no lakstiem un zemēm, kas aizņem daudz laika. Otrs ļaunums ir tas, ka ļoti daudz kartupeļu apmet ar zemi. Darba ražību kartupeļu lasīšanā iespaido arī šķirne. Vēlām kartupeļu šķirnēm, ja tās nav paspējušas nogatavoties (kartupeļi) bumbuļi cieši turas pie lakstiem un to noraušanā jānodarbina abas rokas, kas ir par iemeslu, ka darba ražība krītas par 5–15%.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

9. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Lai pasteidzinātu ar mašīnu izarto kartupeļu lasīšanu, tad vagas vai apkārtgājiena garumu sadala proporcionāli lasītāju skaitam, ievērojot arī lasītāju darba spējas. Pusaudžiem, bērniem un vecākiem lasītājiem iemēra mazāku gabalu, nekā spēka gados esošiem. Ar šādu darba organizāciju panāk, ka katrs lasītājs steidzas nolasīt tam ierādīto gabalu, lai pēc tam varētu nedaudz atpūsties pirms izar nākošo vagu.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

Piedāvājums
Publicēts: 16.12.2024.

Dalīties ar šīs lapas saturu!

Izvēlies sociālo tīklu, kurā Tu vēlies dalīties ar šīs lapas saturu.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads