Sveču liešanai mājas apstākļos izlietojami aitu vai lielopu tauki. Sveces var pagatavot no vieniem vai otriem taukiem atsevišķi, bet labākais jaukt abus kopā.
Sveču degauklai vislabāki noder kokvilnas diegi, kas degot dod gaišu liesmu un neatstāj lielas ogles. Bet ja diedziņu nav, var lietot arī linu dzijas. Paredzētais materiāls ir labāks, ja tas mīksti savērpts. Lai veicinātu auklas pilnīgāku sadegšanu, tad nepieciešams to preparēt. Šim nolūkam der 2% salpetera šķīdums, vāji sērskābes vai borskābes šķīdumi. Sapītās aukliņas samērcē kādā no minētiem šķīdumiem un pēc tam rūpīgi izkaltē.
Vislabākos panākumus gūsim, lietojot sveču liešanai attiecīgās formas. Formās lietās sveces ir gludas, degaukla vieglāki nostādāma sveces vidū. Degauklu stingri ievelkot formas vidū, nostiprina vienā un otrā galā. Liešanai paredzētos taukus uzvāra, pēc tam atdzesē un tikko parādās maza plēvīte ielej formā. Ātrākai atdzesēšanai formu ieliek aukstā ūdenī. Kad tauki pilnīgi sasaluši, formu mazliet atsilda uz liesmas vai karstu ūdeni un gatavo sveci izvelk laukā. Formas izgatavo skārdnieku darbnīcās vēlamā resnumā un garumā.
Ja formas nevar iegādāties, tad sveces pagatavojamas, degauklas mērcējot kausētos sakarsētos taukos. Dziļākā traukā ielej karstos taukus, sagatavoto degauklu iemērcē taukos, izņem, sasaldē, iemērcē atkal un tā turpina līdz svece ir vajadzīgā resnumā.
Izmantota literatūra no LLM krājuma: “Latvijas Lauksaimnieks”, L.Paucīte, 1939. gads, Nr. 21