Gada 100. diena, kad pēc tradīcijas jāsēj zirņi, lai tie nebūtu tārpaini, šoreiz iekrīt 9. aprīlī.
Daži padomi par zirņu audzēšanu no "Dārzkopības un Biškopības Žurnāla" Nr.3, 1938:
- “Zirņi aug visādās zemēs. Vieglā smilts zemē tie ātrāk ienākas, bet lielāku ražu dod drenētā, kaļķa bagātā minerālzemē. Sliktāk tie padodas trūdu zemē. Mitrā, nedrenētā zemē zirņi cieš no sēnīšu slimībām un kaitēkļiem.
- Zirņi sējami atklātā, saulainā – vējam pakļautā vietā ar aprēķinu, lai vēja ieplūšana rindās netiktu traucēta. Vējš aizpūš tauriņus – olu dējējus un zirņu graudi mazāk cieš no kāpuru bojājumiem.
- Sēklas audzēšanai zirņu sēšanu nedrīkst nokavēt. No agrīnām pavasara salnām tie necieš, bet vēlu sētie zirņi cieš no rudens mitruma, miltu rasas un citām kaitēm.
- Agrāk sētie zirņi ātrāk ienākas un dod labākas sēklas.”